1986.-1989.gada politiskā situācija

1986. gadā Liepājā tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki-86, kas apvienoja politiskos disidentus atklātā intelektuālā dumpī. Vairākus Helsinki-86 biedrus tuvāko gadu laikā varas iestādes piespieda emigrēt uz rietumiem. 1987. gada 14. jūnijā grupa Helsinki-86 noorganizēja publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atklāti pieminēja padomju deportācijas upurus, kad 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju tika izsūtīti nevainīgi civiliedzīvotāji. Šī demonstrācija kļuva par kompartijas izsludinātās atklātības robežu un padomju represīvo aparātu reakcijas pārbaudi. 14. jūnijs bija pirmais pasākums vēlāk sekojošajos “kalendāra nemieros” Baltijas republikās 23. augustā. Šajā datumā 1939. gadā tika parakstīts Ribentropa – Molotova vienošanās un slepenie protokoli, kas sadalīja Baltiju un Austrumeiropu fašistiskās Vācijas un Padomju savienības ietekmes sfērās. Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiek Ribentropa – Molotova pakta 48. gadadienai veltīts protesta mītiņš, kurā milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Bet dažus mēnešus vēlāk 18. novembrī, lai aizkavētu Latvijas valsts proklamēšanas dienas atzīmēšanu, milicija aplenca Brīvības pieminekļa teritoriju un tika organizēts “darbaļaužu mītiņš” Latvijas PSR atbalstam.
Šīs trīs kalendāra manifestācijas 1987. gadā – 14. jūnijā, 23 augustā un 18. novembrī – tika veltītas nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kas pilnībā pārvērta tās vēsturi un kuru nozīme tika gadu desmitiem noklusēta vai izkropļota, bet kuru patiesā būtība bija tā, ka 1918. gadā dibināto Latvijas valsti Krievija anektēja 1940. gadā ar Vācijas piekrišanu un desmitiem tūkstošu cilvēku gāja bojā Sibīrijas nometnēs. Neskatoties uz traģisko vēsturisko pieredzi padomju represīvo orgānu nežēlīgajā cīņā pret politisko brīvdomību, jau šīs pirmās demonstrācijas pulcēja tūkstošiem cilvēku.…