Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'H.Ibsena lugas "Pērs Gints" vērtējums', 1.
  • Eseja 'H.Ibsena lugas "Pērs Gints" vērtējums', 2.
  • Eseja 'H.Ibsena lugas "Pērs Gints" vērtējums', 3.
  • Eseja 'H.Ibsena lugas "Pērs Gints" vērtējums', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Šajā lugā, pēc manām domām, dialoga veidojums bija grūti saprotams vai pat nesaprotams, jo viss tika izteikts dzejā un bija ļoti grūti saprast par ko iet runa. Lugā bija arī pietiekami daudz remarku, kas palīdzēja saprast notiekošo. Piemēram, paskaidrotie vārdi vai piebildes par to ko dara lugas varoņi, piemēram, „klūp”, „dusmīgi”, „aši”, „šņukstēdama”, „raud atkal” utt. Lugas ievadā tika pastāstīts par Pēra un viņa mātes, Ozes, attiecībām, kā arī palēnām lugā tika iesaistīti citi tēli un pastāstīts arī nedaudz par viņu savstarpējām attiecībām un kādu atgadījumu.
Sarežģījums radās jau pašā sākumā, kad Pērs neieklausījās mātē un turpināja tēlot varoni, pazemojot gan sevi, gan māti. Nākošais sarežģījums bija, kad Pērs devās prom un nonāca pie troļļiem un arī tuvāk noslēgumam, kad grima kuģis, uz kura bija Pērs. Varētu teikt, ka visa šī luga sastāvēja no lielākiem vai mazākiem sarežģījumiem. Es uzskatu, ka kāpinājums iestājās, kad trešā cēliena beigās Oze nomira un tam uzreiz sekoja kulminācija, kad ceturtā cēliena sākumā Pērs jau ir bagāts kungs gados ar sirmiem matiem un sasniedzis to par ko jaunībā tik ļoti bija stāstījis.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants