Tagadējie laiki ir blāvuma apņemti. Mūsu Tēvzeme cīnās par savu eksistenci, dara visu iespējamo, lai latviešu tauta zem sarkanbaltsarkanā karoga pastāvētu vēl ilgi, pretojas mūsu valodas pakāpeniskai iznīcībai. Mūsu Mātei ir nepieciešama palīdzība. Kas tai sniegs savu izpalīdzīgo roku, nesavtīgo un mīlestības pilno roku? Kas palīdzēs kārumniekus šķirt no vēlamā augļa? Protams, ka mēs, latvieši, Latvijā mītošie. Vai tas nav mūsu pienākums? Mēs to esam parādā tiem, kuri zaudēja savu dzīvības gaismu Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, cīnīdamies par to, lai mēs dzīvotu brīvi, droši un ar lepnumu. …
