Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Ceļojuma galamērķis - Karpati', 1.
  • Eseja 'Ceļojuma galamērķis - Karpati', 2.
  • Eseja 'Ceļojuma galamērķis - Karpati', 3.
  • Eseja 'Ceļojuma galamērķis - Karpati', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Padomju gados tik populārais Latvijas tūristu galamērķis – gleznainie Karpatu kalnu Ukrainā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir nepelnīti piemirsti un to iepazīšanu nomainījušas tūres uz Alpiem un Eiropas lielākajām pilsētām. Taču Karpatos un reģionā, ko vietējie mēdz dēvēt par Guculiju, ir pietiekami daudz interesantu un krāšņu apskates objektu, lai tie atkal spētu raisīt Latvijas ceļotāju interesi.

Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas Austrumu daļā un atrodas Čehijas, Ukrainas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas teritorijā, bet augstākā virsotne atrodas Rumānijā – Gerlaha smaile – 2655 m.v.j.l. (Galvenā enciklopēdiju izdevniecība, 1983). Ukrainas Karpatos tūristu iecienītākais ir Čorna Gora, jeb Melnā kalna masīvs Karpatu rezervātā, kas atrodas Ivano-Frankovskas apgabalā. Šeit atrodas visas virsotnes Ukrainā, kas pārsniedz 2000 metrus virs jūras līmeņa, kā arī valsts varenākais kalns Goverla, kas sasniedz 2061 metra augstumu (Ukrainas ekoloģijas un dabas resursu ministrija 2005). Uzkāpt tajā esot katra ukraiņa lepnums un gods, tāpēc uz kalnu tūrisma sezonā lielākas un mazākas ceļotāju grupiņas uz Goverlu plūst straumēm vien. „Karstākajā” sezonas laikā Goverlas virsotnē ļaužu ir tik daudz, ka grūti atrast brīvu laukumiņu piemiņas foto iemūžināšanai bez citiem kāpējiem fonā. Tāpat daudzi mēģina uzkāpt Pop Ivan, jeb Čorna Gora virsotnē, kur atrodas pamestas observatorijas drupas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants