Posttraumatiskā stresa sindroms

Viena no parādībām, kas tiek aktīvi pētīta arī pēdējo gadu laikā, ir posttraumatiskā stresa sindroms.
Posttraumatisko stresa sindromu sāka pētīt pēc Vjetnamas kara, kad karavīri un karu pieredzējušie civiliedzīvotāji piedzīvoja smagas veselības problēmas.
Posttraumatisko stresa sindromu var izraisīt ne tikai karš, bet jebkurš smagi traumējošs notikums, piemēram, vardarbība, izvarošana, dabas katastrofas, vardarbība mājās u.c. Bez fiziskām traumām pēc šiem notikumiem var būt arī psiholoģiskas traumas (Vedantham, Brunet, Boyer, Weiss, Metzler, & Marmar, 2001). Sindromu izraisa nāves vai dzīvībai bīstamas ievainošanas draudi sev vai blakus esošiem cilvēkiem (Maggioni, Margola, & Filippi, 2006).
Posttraumatisko stresa sindromu izraisa viens konkrēts traumatisks notikums, taču radās problēma definēt, kas ir traumatisks notikums, jo, kas vienam ir traumējošs, otram ir normāls. Sākumā tika nolemts, ka tas ir stresors, kas rada nopietnus distresa simptomus gandrīz katram. Vēlāk Amerikas Psihiatru Asociācija vienojās, ka posttraumatiskā stresa sindromu var izraisīt stresors, kas ir ārpus ikdienišķās konkrētā cilvēka dzīves pieredzes un rada nopietnus draudus cilvēka paša vai tuvinieka veselībai vai dzīvībai. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, ka šis stresors ir ārpus ikdienišķā stresa. Jo stiprāks stresors, jo lielāka iespējamība, ka cilvēkam būs posttraumatiskā stresa sindroms (Seidler, & Wagner, 2006).
Posttraumatiskā stresa sindroms ir hroniska psiholoģiska slimība, ko piedzīvo neliels skaits cietušo. Tas izraisa bioloģiskas, psiholoģiskas un sociālas nozīmes sekas. Posttraumatiskā stresa sindroms var būt iemesls kardiovaskulārajām un endokrinoloģiskajām slimībām, var izraisīt psiholoģiskas saslimšanas un ietekmē organisma funkcionēšanu kopumā (Vedantham, Brunet, Boyer, Weiss, Metzler, & Marmar, 2001). Pētījumi rāda, ka slimības, kuras statistiski nozīmīgi biežāk parādās cilvēkiem, kuri piedzīvojuši posttraumatiskā stresa sindromu, nekā tiem, kuri to nav piedzīvojuši, ir apmulsuma brīži, nespēks vai reibonis, hroniskais bronhīts, kuņģa un zarnu saslimšanas, karstuma vai aukstuma viļņi, muguras problēmas un migrēna vai galvassāpes (Vedantham, Brunet, Boyer, Weiss, Metzler, & Marmar, 2001).

…