Cilvēka mūžs ir salīdzinoši ļoti īss, aptuveni viena biljonā daļa no gaismas gada, tomēr atšķirībā no gaismas cilvēka mūžs ir aprēķināms un ierobežots. Tā kā cilvēks ir loģiski domājoša būtne, un dzīve ir tiešā veidā pakārtota cilvēkam, katram indivīdam ir iespēja izvēlēties un veidot sev piemērotāku dzīves struktūru, balsoties uz individuāli noteiktiem standartiem. Savā ziņā tā ir netieša laika plānošana, tikai nevis gadam vai pieciem, bet gan stipri tālākai nākotnei. Bez šaubām, viss ko mēs darām šodien, agri vai vēlu atsauksies uz mūsu dzīvēm. Personīgi, es nepiekrītu apgalvojumam – ‘’gudrs ir tas, kas sev neuzkrauj pārāk lielas nastas’’, šāda veida princips, pēc manām domām, kopumā noved pie vēl lielākas un smagākas nastas. Visums, tai skaitā arī dzīve, balstās uz vienkāršām likumsakarībām, kā enerģijas nezūdamības likums. (124)
Lai precīzāk aprakstītu cilvēka dzīvi un tās parametrus, ir nepieciešams iedziļināties, interpretēt cilvēka dabu. Mēs varam aprakstīt cilvēka dabu, kā slinku, brīžam neapdomīgu un tuvredzīgu, jo par visu galvenā paliek ‘’labsajūta šim brīdim’’. Var šķist dīvaini, ka tieši slinkums ir tā īpašība, kas ļāvusi cilvēkam kāp un attīstīties uz augšu pa evolūcijas kāpnēm.…
