Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 1.
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 2.
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 3.
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 4.
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 5.
  • Eseja 'Digitālie tīklu mediji un tiešsaistes komunikāciju formas. Alternatīvo mediju te', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Mediji bez auditorijas
Klātbūtne digitālo tīklu komunikācijas telpā, iespējams, ir viena no sarežģītākajām jauna veida sociālajām mijiedarbībām. Tā parāda, ka tradicionālo mediju teorija nespēj rast kontekstu sociālajā dinamikā, tā joprojām ir iestrēgusi meta-level diskursā. Lai saprastu tīklu mediju sociālo dinamiku, ir tendence redzēt mediju kā paplašinājumu apraides multivides sistēmai. Ideja attīstījās līdz ar interneta papildus audiovizuālajiem elementiem (interaktīvās struktūras, multivides iespējām, lejupielādes skaņas un video iepējām, tas viss veicina priekšstatu, ka internets ir nākamās evolūcijas apraides medijs). Bet šis redzējums apstiprinās tikai daļēji un virzās, galvenokārt, savtīgās mediju industrijas interesēs. Nereti netiek atspoguļots tas, kā patiesībā cilvēki izmanto interneta iespējas. Pārraides modelis balstās uz lomu sadalījuma- aktīvais sūtītājs un pasīvais saņēmējs. Auditorijas savstarpējās attiecības ir lielākā barjera uz sapratni, kas pasliktinās tīkla mediju vidē. Pirmkārt, tīkla vide būtu jāredz kā sociāla vietne, kurā aktīvi tiek veicinātas savstarpējo attiecību kvalitāte. Bet nereti saņēmējs ir norobežots, tāpēc tīkls tiek uzskatīts par haotisku un nevērtīgu infrastruktūru, kā arī resursu izniekošanu. Respektīvi tas tiek uzkskatīts kā pārejas fāze attīstības posmā, kuru drīzumā aizstās profesionāli kvalitātes standarti gan izklaides, gan informācijas, gan profesionālajos medijos un pāri tam visam- respekts pret auditoriju.
Varam secināt, ka pēc šāda viedokļa, internets nevar pārvērsties par izklaides un izformācijas nesēju, jo ticamāka sķiet versija par to, ka izlaidējošas, nestrukturētas rakstura pārraides un haoss būs noteicošie faktori.
Mediji kļūst patētiski. Tas ir, sociālie mediji zaudē savu galveno funkciju- komunikāciju, informācijas apmainas procesu. Mediji tiek piesātināti ar „sausu” tekstu, jo katram ir brīva iespēja izteikt savas emocijas un ikdienas pārdzīvojumus. Mēs esam civilizācija, ar augsti attīstītām tehnikas infrastruktūrām, kuras tiek lietotas, lai atzīmētu tukšuma prieku. Bet šajā mediju uzvedībā nav nekā banāla. Mediju sfēra ir izveidota un uzskatīta par janu vidi, kurā cilvēki rada klātbūtni bez vēlmes un mērķa savā vēstījumā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants