Demokrātija ir jēdziens, kam principā nav iespējams dot viennozīmīgu definīciju, jo atšķirīgu vērtību un domāšanas kategoriju ietvaros dažādi šī jēdziena aspekti tiek dažādi izprasti un to nozīme mainās, sekojot izmaiņām valsts struktūrā un sabiedrībā kopumā. Taču laikā, kad demokrātijas kā labākā valsts režīma propaganda skan visā rietumu pasaulē un kad aiz šī jēdziena iespējams paslēpt gan sadzīvisku visatļautību, gan ietekmes sfēru dalīšanu pasaulē, ir svarīgi vērot demokrātiskās tendences arī Latvijā, lai iespētu nošķirt jēdziena īsteno pamatbūtību no atklāti savtīgu interešu vadītām interpretācijām.
Latvijas republikas satversme nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
Mūsdienās par demokrātisko režīmu pamatpazīmi ierasts uzskatīt tā demokrātiskās konstitucionālās institūcijas, kuras veido saskaņā ar varas dalīšanas principu, ievērojot, ka augstākā vara pieder tautai. Latvijā likumdevēja vara pieder ievēlētam parlamentam – Saeimai, izpildvara – Ministru kabinetam (atsevišķas izpildvaras funkcijas ir arī prezidentam un citām iestādēm), savukārt tiesu varu koncentrē par neatkarīgu pasludināta tiesu sistēma.
…
