Cilvēks un cilvēku kopumi un grupas veido sabiedrību. Sabiedrībā notiek dažnedažādi sociāli procesi ko ietekmē cilvēki. Cilvēki rada normas un likumus. Socioloģijas kā zinātnes uzdevums ir pētīt cilvēku uzvedības normas, sakarības starp cilvēku raksturojošiem parametriem un viņa attieksmes, uzvedības normām. Prognozēt un palīdzēt plānot, vadīt sociālos procesus un pārmaiņas.
2. Socioloģijas kā zinātnes rašanās priekšnoteikumi
Platona atziņā par cilvēku: “Cilvēks ir gudrs ne pats par sevi, bet gudra ir visaptveroša vide un ne viss mēs atspoguļojam apkārtējo esamību, bet viņa atspoguļojās mūsos”.
XIX gadsimta vidū radās priekšnoteikumi, lai rastos socioloģija kā zinātne. Cilvēces gaišākie prāti novēroja, ka sabiedrībā valda netaisnība, centās izprast tās būtību un cēloņus, kā arī piedāvāt receptes sabiedrības locekļu kopdzīves organizācijas un vadības pilnveidošanai. Radās nepieciešamība pētīt sabiedrībā notiekošos procesus un parādības, noskaidrot un apzināt objektīvos likumus un likumsakarības. Pieaugot interesei par sociālajiem procesiem un to vadīšanu radās metodoloģijas un instrumentārijs sabiedrības zinātniskai izpētei. Cita definīcija - Sociol. ir patstāvīga, konkrēta zinātne, kura ar noteiktu jēdzienu un teoriju, metožu un empīrisko pieņēmumu palīdzību apraksta un izskaidro sabiedrības struktūru, f-ju un attīstības savst. sakarības. Galvenā tematika-sociālo grupu un šķiru veidošanās determinanti, sociālo konfliktu cēloņi un sekas utt.…
