Kocēnu pagasta kultūrvēstures objekti

Kocēnu pagasts ir otrais lielākais pagasts Valmieras rajonā gan pēc sava iedzīvotāju skaita, gan pēc savas platības. Pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai labs: cauri pagastam iet Rīgas – Valmieras šoseja, pagasts robežojas ar Valmieras pilsētu, Gaujas upe tek gar pagasta austrumu robežu.
Kocēnu pagasts ir ar visai bagātu kultūrvēsturisko pieminekļu mantojumu. Par to, ka Kocēnu pagasts ir bijis apdzīvots pirms daudziem gadu simteņiem liecina vairāki senkapi (Draņķu, Ruģēnu), kā arī daudzās teikas un nostāsti latviešu folklorā. Daudzi cilvēki nav pat iedomājušies, ka Kocēnu pagastā ir tik daudz arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi, kas atrodas valsts kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības sarakstā.
Savam darbam Kocēnu pagastu izvēlējos tādēļ, ka šim pagastam Valmieras rajonā pēc manām domām ir liels potenciāls tūrisma jomā. Šis pagasts spētu piesaistīt ne tikai ar savu kultūrvēsturisko vidi, bet arī ar saviem bagātīgajiem dabas resursiem un dzīvojošo cilvēku viesmīlību.
Annasmuižas krogs
Annasmuižas kroga ēka atrodas Valmieras - Matīšu ceļa pirmajā kilometrā, aptuveni 200 metrus aiz Valmieras apvedceļa rotācijas apļa. Reiz šis krogs bijusi laba vieta, kur iegriezties ļaudīm, kas devās ārā no Valmieras, vai arī tiem, kas bija nolēmuši iegriezties Valmierā. Annasmuižas krogs ir vietējās nozīmes kultūrvēstures aizsardzības sarakstā.

Bestes krogs un jūdžakmens
Bestes jeb zviedru jūdžakmens ir vairāk nekā 300 gadus vecs. Jūdžakmens atrodas Valmieras – Straupes – Rīgas šosejas labajā malā aptuveni 400 metrus aiz pagriena uz Kocēniem. Akmenī divās rindās ir iekalts uzraksts “14 M 1686”, kas nozīmē sekojošo – akmens norāda, ka 1686.gadā braucot pa šo ceļu līdz Rīgai bija atlikušas 14 zviedru jūdzes (100178,4 metri). Šis akmens uzstādīts tad, kad Vidzemē valdījuši zviedri. Šis akmens kādreiz bijis iegrimis un tā apakšējā daļa neesot bijusi redzama, tad akmens pārrakts atstājot virs zemes aptuveni divas trešdaļas. …