Deivida Kronenberga filmā “eXistenZ” (1999), parādīts kādas problēmas var rasties attīstoties tehnoloģijām, kad pienāk brīdis, kad cilvēki vairs neatšķir ilūziju no realitātes. Šai filmā tehnoloģijas ir tik ļoti attīstījušās, ka kļuvušas par bioloģiskiem organismiem, ko iespējams pieslēgt cilvēka organismam. Filmā cilvēki spēlē spēli kur izejot līmeņus pārceļas no vienas vietas uz otru, tomēr spēles beigās vairs nespēj atšķirt to vai vel aiz vien ir spēlē vai jau realitātē.
Terija Gillama filmā „Doktora Parnasa iedomu pasaule” (2009), kur izmantojot teātra trupas piedāvājumu iespējams nokļūt citā pasaulē. Katrs no cilvēkiem nokļūst tur kur vēlas tā’da kādu iedomājas savu ideālo pasauli un sastop to ko vēlas tur sastapt.
Nobeigums.
Pieaugot tehnoloģiju attīstībai cilvēkam kļūst arvien grūtāk nošķirt realitāti no ilūzijas par realitāti. Viņš mākslīgi radīto realitāti var sāk uztvert kā īstu un necensties dzīvot pats savu dzīvi, bet nodrošināt savu ideālo dzīvi kādā spēlē. Pieaugot tehnoloģiju attīstībai mainās arī izpratne par realitāti.
…
