Sākumā Romā valdīja valdnieks. Valdnieka pienākumi bija būt par karavadoni, augstāko tiesnesi un priesteri, klausīt dižciltīgo ieteikumiem (dižciltīgo padome – senāts), bet lai pieņemtu svarīgus lēmumus bija vajadzīga senāta piekrišana. Valdnieki šai laikā kļuva arvien nežēlīgāki, bezpolitiskāki un neklausīja senātu, tāpēc romieši nevēlējās valdnieku, tika pasludināta „res publicia” („tautas lieta” – tautas pārvalde). Šai pārvaldē tautas sapulce (augstākā vara)uz vienu gadu ievēlēja divus konsulus, kam jāpārvalda Roma, viņi varēja atcelt otra rīkojumus un viņiem vajadzēja komandēt karaspēku.Konsulus pavadīja 12 liktori, tie bija viņu pavadoņi – miesassargi.…
