| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | FREKVENČU SALĪDZINĀŠANAS OSCILOGRĀFISKĀ METODE | 5 |
| 1.1. | Frekvenču salīdzināšana pēc Lisažū figūrām | 5 |
| 1.2. | Frekvenču salīdzināšana pēc riņķa izvērses | 6 |
| 2. | FREKVENČU SALĪDZINĀŠANA PĒC NULLES SITIENIEM | 7 |
| 3. | FREKVENCES MĒRĪŠANAS REZONANSES METODE | 9 |
| 3.1. | Rezonanses viļņmērs Ч2-1 ar koncentrētiem parametriem | 9 |
| 3.2. | Rezonanses viļņmērs ar jaukta tipa kontūriem | 10 |
| 3.3. | Rezonanses viļņmērs ar izkliedētiem kontūru parametriem | 10 |
| 4. | TIEŠĀS NOLASES ANALOGIE VIĻŅMĒRI | 12 |
| 5. | TIEŠĀS NOLASES DISKRĒTIE VIĻŅMĒRI | 15 |
| SECINĀJUMI | 17 |
Periodisku procesu galvenais parametrs ir frekvence f, ko nosaka svārstību skaits 1 sekundē. Vienas pilnas svārstības ilgums ir periods T=1/f. Tātad frekvences mērīšana ir cieši saistīta ar laika mērījumiem.
Frekvences un laika mērījumu iezīme ir tiem raksturīgā augsta precizitāte salīdzinājumā ar citu lielumu mērījumiem. Piemēram, sprieguma, strāvas, pretestības, kapacitātes, induktivitātes mērījumos 1% kļūda ir uzskatāma par samērā mazu, bet frekvences un laika mērījumos šāda kļūda nav pieļaujama. Modernās mēriekārtās frekvences un laika intervālu noteikšanas relatīvā kļūda sasniedz 10–11, kas nav iespējams citu lielumu mērījumos.
Par primārajiem un sekundārajiem frekvences etaloniem izmanto atomāros, molekulāros un kvarca atbalstģeneratorus – ļoti stabilu signālu avotus. Par etalonfrekvencēm var izmantot arī kvarca atbalstģeneratoru un spēcīgu raidstaciju signālus, kuru frekvences kļūda attiecīgi ir 10–5 un 10-6.
Elektrotehnikā un radiotehnikā frekvenču mērīšanai diapozonā no desmitiem hercu līdz tūkstošiem gigahercu izmanto dažādas metodes un ierīces. …
Elektriskās frekvences mērīšana
