Sākšu ar to, ka neesmu tieši saistīts ar organizācijām vai institūcijām, kas ņēmušas aktīvu dalību kampaņā „Par” vai „Pret” Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Manuprāt, referenduma priekšvakarā šī kampaņa ir iegājusi tīri demagoģiskā un populistiskā gultnē, gan no vienas, gan no otras „frontes” aktīvistu puses, lai arī nospiedošais pārsvars demagoģisko metožu izmantošanā ir tieši „Par” aģitētājiem, kuru masīvā kampaņa sabiedrības smadzeņu skalošanā jau kļūst šķebinoša pat daudziem, kuri ir „Par” Latvijas iestāšanos ES. Man tiešām žēl, ka pašlaik lielākā daļa par un pret diskusiju ir ievirzījušās absolūti sīkumainā un egoistiskā gaisotnē, tiek runāts par kaut kādiem relatīvi nenozīmīgiem plusiem un mīnusiem, kuru gūzmā tiek „norakts” pats galvenais jautājums: Kas notiks ar Latvijas suverenitāti un valstiskumu, Latvijai iestājoties vai neiestājoties ES? Mēs runājam par to, kas mainīsies katra konkrēta cilvēka (zemnieka, uzņēmēja, studenta utt.) dzīvē, par to, ka atvieglosies tūristu kustība starp mums un Eiropu, ka ES mums tūlīt dos „baigo piķi”, vai atkal, ka Eiropa mums tagad noteiks, cik līkus gurķus drīkstēsim audzēt, ka par pāris santīmiem pieaugs cenas degvielai.
…
