Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 1.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 2.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 3.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 4.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 5.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 6.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 7.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 8.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 9.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 10.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 11.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 12.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 13.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 14.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 15.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 16.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 17.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 18.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 19.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 20.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 21.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 22.
  • Prezentācija 'Latvijas aizsargājamie augi', 23.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir augu valsts?
Augu valsts (latīņu: Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm. Svarīgākās īpašības, ar kurām augi atšķiras no citiem organismiem ir spēja baroties autotrofi, t.i. spēja sintezēt visas eksistencei nepieciešamās organiskās vielas no neorganiskajām, balstoties uz Saules gaismas enerģijas izmantošanu, kā arī ar cietiem šūnapvalkiem, kas izveidoti pārsvarā no celulozes. Augi veic fotosintēzes procesu, kura rezultātā top sintezēta gandrīz visa biosfērai nepieciešamā organisko vielu biomasa, kā arī uzturēts dzīvībai nepieciešamais atmosfēras ķīmiskais sastāvs. Augi ir primārais pārtikas un enerģijas avots gandrīz visām pārējām dzīvības formām uz Zemes. Ir zināmas apmēram 300 000 uz Zemes dzīvojošu augu sugas.
Ženēvas cekuliņš (Ajuga genevensis L. )
Apraksts.
Daudzgadīgs, neliels (10-30 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs.
Stublājs stāvs, nezaro.
Visas auga daļas blīvi apmatotas.
Nekad neveido ložņājošus virszemes dzinumus.
Ir stublāja lapas un rozetes lapas.
Ziedi blīvos neīstos mieturos stublāja galotnē.
Seglapas olveidīgas, augšējās nereti ar violetu nokrāsu, aptuveni zieda garumā.
Kauss apmatots, īsāks nekā vainaga stobriņš, galā ar lancetiskiem zobiņiem.
Vainags tumšzils (1.5-2 cm), divlūpains.
Auglis - grumbuļainu riekstiņu skaldauglis.
Zied maijā un jūnijā.

Izplatība.
Latvijā reti un nevienmērīgi, galvenokārt Daugavas ielejā, kur vietām ir diezgan parasts augs.

Biotopi.
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās, kaļķainās pļavās un mālainās nogāzēs,retāk mežmalās un gar dzelzceļiem.

Autora komentārsAtvērt
Atlants