Vara – no atkarības attiecībām izrietošā spēja un iespēja panākt savas gribas realizēšanos citu (atkarīgo partneru) rīcībā. Vara var būt fiziska (spēja un iespēja fiziski ierobežot otra pārvietošanos, sakarus vai eksistenci, laupot brīvību, nodarot sāpes, sakropļojot vai nonāvējot), ekonomiska (spēja un iespēja piešķirt vai nepiešķirt otram eksistences līdzekļus vai to iegūšanas iespējas), garīga (spēja sniegt vai nesniegt otram viņa eksistencei nozīmīgu informāciju). Politikā vara ir iespējama sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jomā ļaut, liegt vai piespiest attiecīgi rīkoties, un tās pamatā ir visi trīs varas veidi dažādās kombinācijās. Varas funkcionēšanā notiek gribas uzspiešana, no vienas puses, un pakļaušanās, no otras. Atkarībai, kas ir varas pamatā, var būt piespiedu raksturs (ar atkarīgā pretošanos) un brīvprātīgs raksturs ( ar labprātīgu pakļaušanos).
Vara nav kaut kas tāds, ko varētu zinātniski definēt vai arī pierādīt formāli. Likumdošanā vara tiek definēta, bet tikai kā tiesu vara vai izpildvara.
Varas vēsturiskajā tapšanā cieši savijas politika un tiesības. Pati senākā ir teoloģiskā izpratne par varu un tiesībām, un tā atspoguļojas Bībelē.
Teoloģiskā izpratne par varu balstās uz ticību Dievam.
Balstoties uz vēstures saprašanu, veidojas dažādas varas izpratnes attiecīgās vēstures teorijas:
1)teoloģiskās vēstures teorija;…
