Elpošana ir procesu kopums, kuru galvenais rezultāts ir tas, ka organisms saņem skābekli un izvada ogļskābo gāzi
Elpošanai ir divas fāzes- ieelpa un izelpa.
Ieelpa – inspirācija - ir aktīva darbība, ko nosaka elpošanas muskuļu saraušanās.
Galvenie elpošanas muskuļi ir diafragma un starpribu muskuļi.
Diafragma no sava atpūtas izliektā stāvokļa saraujas un iztaisnojas, paceļot apakšējās ribas, bet starpribu muskuļi paceļ ribu lokus, palielinot krūškurvja tilpumu priekšas, muguras un sānu virzienos.
Plaušas ar pleiras lapiņām ir cieši saistītas ar ribeni no iekšpuses, ribenim paplašinot krūškurvja tilpumu, paplašinās plaušu tilpums.
Spiediens pleiras dobumā kļūst vairāk negatīvs – 4 – 6 mm Hg. Šim negatīvajam spiedienam seko plaušas. Alveolām izplešoties, spiediens plaušās kļūst zemāks par atmosfēras spiedienu,
un gaiss caur
elpošanas ceļiem tiek
ievilkts plaušās, kamēr
spiedieni izlīdzinās.…
