Valoda ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tā ir vajadzīga ne tikai ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem, bet ar mūsu senču zināšanu mantošanai un to tālākais nodošanai. Valoda neeksistē tikai mūsu dēļ. Tā bija vajadzīga mūsu senčiem, tā ir nepieciešama mums, kā arī būs noderīga nākošajām paaudzēm.
Maināmies mēs, mainās arī apkārtējā visa, dzīves apstākļi un, protams, valoda. Mēs vairs nelietojam vārdu „klaušas”, jo mums tās vairs nav jāpilda, mums vienkārši jāmaksā nodokļi. Cilvēki cenšas savu dzīvi uzlabot, tāpēc nepārtraukti kaut ko izgudro un atklāj. Vienlaikus ar jauniem izgudrojumiem, jāizdomā kādos vārdos tos saukt.
Valoda mainās, un tas ir dabiski. Uzvedības un attiecību ziņā pārmaiņas notiek ne uz labo pusi. Tas ietekmē arī valodu. No kurienes tad vēl mūsu valodā varēja parādīties visādi žargonismi un barbarismi? Bet kā ir ar teikuma nepatieso uzbūsi? Tā, manuprāt, rodas, tulkojot tekstu no visas valodas uz citu var nepietiekamu valodas zināšanu dēļ. Šādas kļūdas iztaisa dažādus pārpratumus un nesaprašanās.…
