Kapēc tieši šāda tēma?
Tieši bērnu dārzā cilvēks pirmoreiz sastapjas ar reālo dzīvi. Bērns nokļūst kolektīvā, kur ir savi likumi, noteikumi. Tur jāmāk klusi sēdēt, klausīties, atbildēt, jāmāk kontaktēties ar citiem bērniem. To visu hiperaktīvam bērnm apgūt grūti. Lielākās problēmas būs skolā – neskatoties uz kreatīvitāti un augsto intelektu, bērnam var būt sliktas sekmes, jo hiperaktīvie bērni ātri pārslēdz uzmanību no viena priekšmeta uz otro un ar grūtībām koncentrējas. Vecāku, vienaudžu un skolotāju negatīvā attieksme hiperaktīvajiem bērniem rada virkni sociālo problēmu, nereti tiem ir tikai daži draugi vai nav vispār viņu nepieņemamas uzvedības dēļ. Tas veicina zema pašnovērtējuma attīstību, bērns var ieslēgties sevī un sākt dzīvot savu iekšējo dzīvi, izvairojoties no citiem. Lai izvairīties no tādām problēmām nākotnē skolā, ar hiperaktīvo bērnu ir jāstrādā jau pirmsskolas vecumā, jāsagatavo viņš skolas mācību slodzei, jaunajam kolektīvam un atbildībai.
Portretējums
„Hiperaktivitāte - fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat nedaudzas minūtes. …
