-
Masu komunikācijas līdzekļu ietekmes evolūcija Latvijas 3.Atmodas gados (1987. - 2008.g.)
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. nodaļa | PSRS masu komunikācijas līdzekļi | 4 |
| 2. nodaļa | Trešā atmoda | 4 |
| 3.1. | laikraksti un žurnāli | 5 |
| 3.2. | Televīzija un radio | 7 |
| 4.2.1. | Regulējumi un standarti | 9 |
| 4.2.2. | Pašreizējais mediju regulējums Latvijā | 10 |
| 4.2.3. | Izteikts negatīvisms masu medijos | 11 |
| 4.2.4. | Mediju savstarpējā konkurence | 12 |
| 4.2.5. | Mediji šodien – pirmā vai ceturtā vara? | 12 |
| 4.2.6. | Kontrole pār plašsaziņas līdzekļiem | 13 |
| 4.2.7. | Masu mediju komercializācija | 13 |
| 4.2.8. | Vārda brīvība mūsdienās | 14 |
| Secinājumi | 16 | |
| Izmantotās literatūras avoti | 17 |
Līdz ar Molotova – Ribentropa 1939. gada pakta noslēgšanas, Latvija nonāca PSRS okupācijas zonā, un ar šo brīdi valstī aprāvās demokrātiskās prese attīstība. Presei nācās realizēt visu, kas runā pretī esošās varas interesēm. Periodiskās prese struktūra tika veidota centralizēti – ar kompartijas oficiozu „Pravda” centrā. Izdevumiem bija gigantiskas tirāžas, kas izskaidrojamas nevis ar lielo pieprasījumu, bet gan ar piespiedu abonēšanu, mākslīgo tirāžas uzskrūvēšanu un zināmu sabiedrības pieprasījumu pēc informācijas situācijā, kad nebija citu informācijas avotu. Iedzīvotāji tika pakļauti informācijas izolācijai, jo valstī neiekļuva ārzemju izdevumi. Arī Latvijā noteicošā šajā laikā bija krievu valodā iznākošā publicistika, kura skaitījās paraugs un piemērs. Pagrīdes preses izplatība šajā laikā bija ierobežota, studentu vidū šajā laikā bija izveidojušies nelegālie žurnāli „Mums” un „Tieši Tev”, kas rakstīja cilvēku likteņiem.
3. Atmoda
Latviešu tautas 3. atmoda aizsākās 1987. 14. jūnijā, kad brīvības cīnītāju grupa „Helsinki-86” organizēja pirmo masu protesta akciju PSRS, publiski tika pieminētas 1941. gada deportācijas. Lai izjauktu pasākumu, Rīgas pilsētas izpildkomiteja pie pieminekļa sarīkotas riteņbraucēju sacensības. Līdzīga akcija pie Brīvības pieminekļa notika 23. augustā. Milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Vairākiem protestu organizētājiem tika atņemta PSRS pilsonība un viņi bija spiesti pamest valsti. Lai novērstu pulcēšanos pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 18. novembrī, teritoriju ap pieminekli aplenca milicija. Toreizējais LKP CK Ideoloģiskais sekretārs Anatolijs Gorbunovs Latvijas Televīzijā draudēja, ka ikviens, kas dosies pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības dienā, tiks uzskatīts par ienaidnieku. Kaut arī oficiālajos sabiedrības saziņas līdzekļos protesta akciju dalībnieki tika nomelnoti, tautas atmoda vairs nebija apturama
1988. gada vasarā par plašu garīgās atmodas pasākumu izvērtās folkloras festivāls „Baltica-88”. Radošo savienību plēnumā 1988. gada jūnijā pirmo reizi izskanēja runas par to, ka PSRS 1940. gadā Latviju ir okupējusi.…
Masu mediji tiek dēvēti par ceturto varu. Tie ne tikai atspoguļo sabiedrībā notiekošo, bet arī ietekmē un veido sabiedrības viedokli par ekonomiskajām, politiskajām un citām aktualitātēm. Mūsdienu vēlēšanas nav iedomājamas bez masu komunikācijas līdzekļiem. Tiem ir milzīga loma demokrātijas procesā: vēlētājs informāciju par kandidātiem, partiju programmām, partiju padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem parasti iegūst no medijiem. Darba mērķis ir noskaidrot, vai tā ir bijis arī 3. Atmodas sākumā, vai vēl joprojām masu medijus var saukt par ceturto varu un kāda ir masu komunikācijas līdzekļu attīstība šajā laika periodā
