Pēc Ērika Eriksona, agrīnais briedums personībai iestājas 20 – 24 gados. Šajā stadijā ego krīze vērsta uzintimitātes attīstību vai arī uz izolāciju.
Agrīnā brieduma attīstību nosaka iepriekšējo vecumposmu attīstība, kā lojalitāte, kompromiss, uzupurēšanās savstarpējās attiecībās. Ir izteiktas draudzības un mīlestības vajadzības.
Agrīnajā briedumā attīstās tikumiskās un estētiskās jūtas, stabilizējas raksturs, ir apgūtas sociālās funkcijas. Cilvēks šajā vecumā tiecas pēc ideāla, pēc vēlēšanās pārveidot pasauli, pēc dzīves jēgas meklēšanas. Cilvēku raksturo centieni virzīties uz augstu kvalifikāciju, apgūt zināšanas un prasmes, iesaistīties sabiedriskajā darbībā, izklaidēties.
Bieži vien šajā vecumposmā cilvēks cenšās attaisnot vecāku cerības, piemēram, “Man jādara...”, kas savukārt bloķē objektīvās analīzes iespējas. Ja šādam cilvēkam pajautā, kāpēc viņš TĀ rīkojās, viņš nespēj to izskaidrot. Spēja analizēt savu rīcību objektīvi biežāk var izpausties ap 30 gadiem, kad cilvēks sāk domāt un analizēt savu rīcību un dzīves sasniegumus, t.i. pašrealizāciju.…
