-
Beneco Gocoli. Fresku cikls "Trīs Austrumu gudro gājiens uz Betlēmi”
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Itāļu mākslinieks Benoco Gocoli | 4 |
| 2. | Fresku cikls ” Trīs Austrumu gudro gājiens” kontekstā | 5 |
| 3. | Renesanses mākslai raksturīgais Benoco Gocoli darbā | 7 |
| 3.1. | Austrumu siena | 8 |
| 3.2. | Dienvidu siena | 9 |
| 3.3. | Rietumu siena | 10 |
| 4. | Nobeigums | 11 |
| Izmantotā literatūra un interneta resursi | 12 | |
| Pielikums | 12 |
Nobeigums
Renesanses laika bija svarīgi attēlot pasauli, objektus un cilvēku figūras reālistiski, iekļaujot tās telpiskā, trīsdimensionālā vidē, tā, kā to uztver cilvēka acs. Klasiskā humānisma laikā aktuāla bija kristīgās pasaules uztvere, līdz ar to mākslinieki turpināja attēlot pasūtītājus reliģiska satura mākslas darbos.
15.gs 2. pusē, pieaugot gan varai, gan dzimtas pašpārliecinātībai, Mediči savos pasūtītajos mākslas darbos nereti iekļāva zemtekstus, kas apliecināja viņu ietekmi, bagātību un nozīmību. Piemēram, attēloja savas dzimtas pārstāvjus Bībeles ainās - „Trīs Austrumu gudro gājiens uz Betlēmi” , kas apliecināja piederību pašai dzimtai, ir neskaitāmas emblēmas, detaļas no dzimtas heraldikas, un arī to cilvēku portreti, kas dzimtai bija labvēlīgi uz doto brīdi. Florences vadošās dzimtas iedibinātā mākslas darbu un mākslinieku finansēšana, kā arī pievēršanās antīkajai kultūrai, kļuva par izplatītu parādību tā laika Itālijā.
Arvien vairāk pieaugot individuālismam, renesanses mākslinieki sāk ne tikai parakstīt savus mākslas darbus, bet iekļaut savus pašportretus, kas vienlaicīgi izpaudās arī kā augsts sociālais statuss. Arī Gocoli ir sevi iekļāvis fresku ciklā, un kā vairākos avotos minēts, iespējams, pat trīs dažādos pašportretos, iepriekšzināmā viena vietā.
…
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums. Šo kultūru raksturo trīs pamatiezīmes- humānisms, reālisms un individuālisms. Īpaši strauja pāreja no viduslaikiem uz renesansi sākās Itālijā, atstājot bagātīgu mākslas darbu klāstu, kas palīdz izprast un izpētīt šo laika posmu no dažādiem aspektiem. Mūsdienās par agrās renesanses centru un renesanses šūpuli uzskata Toskānas novadu Ziemeļitālijā, īpaši Florenci, pateicoties ne vien strauji augošajai labklājībai un pilsētas uzplaukumam, bet tikpat lielā mērā arī pilsētas vadošās – Mediči dzimtas politikai. Piecpadsmitā gadsimta mākslā, ko vērtē kā tiešu grieķu – romiešu formu atdzimšanu , tomēr jūtama sen zināmu formu pilnīgi jauna interpretācija. Līdzās antīkajai tradīcijai, kas cilvēkam lika balstīties pašam uz saviem spēkiem, aktuāla bija kristīgās pasaules uztvere, saskaņā ar kuru cilvēks ir Dieva bērns un atkarīgs no Viņa žēlastības.
