Darba sākuma posmā ir nepieciešams noskaidrot mediju regulācijas modeļus. Ir iespējams konstatēt skaidras atšķirības starp Amerikas Savienot Valstu un Eiropas mediju tirgus regulācijas modeļiem. Pievēršot uzmanību Amerikas Savienotajām Valstīm, jānorāda, ka plurālisms ir visveiksmīgāk sasniegts Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir kā rezultāts mediju tirgus pašregulācijai, ko sekmē konkurenci stiprinoši likumi un citi normatīvie akti.
Ir iesējams konstatēt, ka eiropiskajai regulāciju raksturo mediju uzraudzības padome (Latvijas gadījumā tā būtu Nacionālā radio un televīzijas padome). Pastāv plašas variācijas pašā regulācijas struktūrā starp vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču gandrīz visām ir raksturīga privāto un sabiedrisko raidorganizāciju pastāvēšana. Šo mediju uzraudzības padomi raksturo dominēšana apraides sektorā. Tās galvenais uzdevums ir publiskā diskursa kvalitātes nodrošināšana, sociālās integrācijas veicināšana, uzsvaru liekot uz ziņām un izglītošanu. Jāpiemin, ka šī institūcija pārstāv arī sabiedrības minoritāšu intereses, kā arī veicina valsts nacionālo kultūru. Praksē mediju uzraudzības padomes funkcionēšana atšķiras starp valstīm. Atsevišķi autori norāda šīs institūcijas politizēto lomu sabiedrībā. Piemēram, Francija un Itālijā šī augstāk minētā institūcija ir kā politiskais aktieris, jo politiskās partijas ieceļ savus pārstāvjus šajās institūcijās. Spānijā, Portugālē, Grieķijā un Īrijā valdošās partijas dod tiešu norādījumus attiecībā uz ziņām, savukārt Lielbritānijā un Vācijā mediju uzraudzības padome var tikt uzskatīta par relatīvi neatkarīgu.
…
