-
Enerģētikas nostādnes Eiropas Savienībā
5. Nostiprināt ES enerģijas tirgus ārējo dimensiju.
Eiropas enerģijas tirgus ir pasaulē lielākais reģionālais tirgus un lielākais enerģijas importētājs. Tomēr enerģētikas ārpolitikā vēl neatspoguļojas tā pati sadarbība un kopīgais mērķis, kas ir ļāvis apstiprināt ES galvenos mērķus enerģētikas un klimata jomā. Vairākas problēmas, ar kurām saskaras ES, proti, klimata pārmaiņas, pieeja naftai un gāzei, tehnoloģiju izstrādāšana un energoefektivitāte, ir kopīgas vairumam valstu, un to risināšana ir atkarīga no starptautiskas sadarbības. Tāpat problēmas, kas ir aktuālas Eiropas Savienībai, tā gribētu, lai būtu aktuālas un rūpētu arī trešajās valstīs. Tāpēc tik lielam enerģijas tirgum būtu nepieciešams efektīvāk izmantot savu kopējo tirgus ietekmi attiecībās ar svarīgākajiem trešo valstu energopartneriem, gan diversifikācijas, gan konkurences jomā.
ES ir uz vēl nepieredzēta enerģētikas politikas sliekšņa. Liberalizācijas, pietiekamo krājumu un ražošanas jaudu, kā arī atbilstošu importa iespēju dēļ enerģijas tirgi kopumā nav cietuši no pēdējo gadu vētrainajiem notikumiem pasaules tirgos. Tomēr notiek svarīgas pārmaiņas. Enerģijas cenas ietekmēs milzīgā nepieciešamība veikt ieguldījumus enerģētikas nozarē, kā arī oglekļa dioksīda cenu noteikšana un augstākas starptautiskās enerģijas cenas. Konkurētspēja, energoapgādes drošība un mērķu sasniegšana klimata pārmaiņu jomā tiks apdraudēta, ja netiks uzlaboti elektroenerģijas tīkli, novecojušas spēkstacijas netiks aizvietotas ar konkurētspējīgām un tīrākām alternatīvām un ja enerģija netiks efektīvāk izmantota visā enerģētikas ķēdē.
…
Lai izprastu katras Baltijas valstis individuālās un kopējās problēmas un to iespējamos attīstības virzienus vispirms nepieciešams saprast Eiropas Savienības kopējos mērķus un individuālās rekomendācijas katrai no Baltijas valstīm. Tāpēc tiek apskatīta Eiropa 2020 attīstības modelis kas nosaka mērķus, kas jāizpilda līdz 2020. gadam. Eiropas Komisijas ierosinātās stratēģijas „Eiropa 2020» mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija ir noteikusi trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī: „gudra» izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību). Lai īstenotu šos centienus panākt izaugsmi un nodarbinātību, ir vajadzīga līdzatbildība augstākajā politiskajā līmenī un visu dalībnieku iesaiste Eiropā.