Žurnālistikas prakse sevī ietver ražošanas, safabricēšanas un izdomāšanas procesus. Tomēr tas nenozīmē, ka žurnālisti izdomā stāstus un melus. Dažkārt ziņu mediju realitātes atspoguļošana ir kā nepilnīgi sagrozījumi, nevis kā patiesās realitātes atspoguļojumi. Sākotnēji ziņu atlases procesā liela nozīme bija individuālajai attieksmei, bet vēlāk, attīstoties tehnoloģijām, to sāka ietekmēt arī organizācijas. Mūsdienās ziņu veidošanas procesā lielāku lomu spēlē rutīna, nevis darbinieku kreativitāte. Formāts, kādā ziņas tiek pasniegtas, ir atkarīgs no ziņu organizācijas, konkrētā ziņu formāta uzbūves, žurnālistu un redaktoru lēmumiem, kurus viņi pieņem atkarībā no auditorijas vajadzībām.
Žurnālisti vienmēr atrodas spiediena ietekmē. No vienas puses viņiem ir jāspēj pabeigt raksts, cik ātri vien iespējams, lai nenokavētu iesniegšanas termiņu, apsteigtu konkurentus un panāktu, lai sabiedrība ziņu apspriež. No otras puses – žurnālisti vienmēr cenšas uzturēt objektivitāti un nesniegt maldinošu vai nekorektu informāciju. Lai no tā izvairītos žurnālistiem jau ir izstrādājies rituāls.…
