Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 1.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 2.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 3.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 4.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 5.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 6.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 7.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 8.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 9.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 10.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 11.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 12.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 13.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 14.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 15.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 16.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 17.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 18.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 19.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 20.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 21.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 22.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 23.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 24.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 25.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 26.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 27.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 28.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 29.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 30.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 31.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 32.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 33.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 34.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 35.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 36.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 37.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 38.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 39.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 40.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 41.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 42.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 43.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 44.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 45.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 46.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 47.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 48.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 49.
  • Referāts 'Krimināltiesības (visparīgā un sevišķā daļa)', 50.
Darba fragmentsAizvērt

Noziedzīga nodarījuma sastāvs un tā pazīmes
NN sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē arī pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu. NN pazīmes, kuras ir kopīgas visiem vai vairākiem sastāviem, izteiktas KL vispārīgās daļas normās, savukārt KL sevišķās daļas pantu dispozīcijas satur pabeigtu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Turklāt jāatzīmē, ka NN sastāvs ir arī tādu personu darbībās vai bezdarbībā, kuras tikai gatavojušās izdarīt vai mēģinājušas izdarīt NN, vai bijušas NN organizētājas, uzkūdītājas vai atbalstītājas.
Ievērojot NN izdarīšanas reālās izpausmes apstākļus un to izdarījušo personu īpašības, NN sastāva jēdziena kopīgās pazīmes tiek sadalītas divās grupās - objektīvo pazīmju kopums un subjektīvo pazīmju kopums. Kaut arī katrs KL paredzētais NN sastāvs ir visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo darbību vai bezdarbību kā NN un personu, kas to izdarījusi, NN sastāva teorētiskai analīzei krimināltiesībās tiek izdalīti četri nodarījumu elementi:
1) NN objekts - par NN objekts ir valsts, sabiedrības, personu grupu vai atsevišķu personu likumīgās
intereses. Savukārt intereses ir no personas vajadzībām izrietoša un viņas izvēles noteikta aktīva attieksme pret
īstenības objektīvajām parādībām un norisēm. Interese aptver arī tādu jēdzienu kā labums. Intereses nesējs ir
subjekts, kurš tās realizācijas procesā nonāk noteiktās sabiedrības attiecības. Tajos gadījumos, kad sabiedrisko
attiecību subjektu intereses nesakrīt un šo interešu aizskārums ir prettiesisks, tad apdraudētā interese kļūst par
apdraudējuma objektu, ko dēvē par NN objektu.
NN objektu nedrīkst sajaukt ar NN priekšmetu, kas ir materiālais priekšnosacījums, kura dēļ radusies un pastāv intereses. Interešu apdraudējums ir saistīts ar kaitējuma nodarīšanu nodarījuma priekšmetam. Kaitējums nodarījuma priekšmetam var izpausties prettiesiski rīkojoties ar lietu (zādzībā) vai to iznīcinot, bojājot. NN priekšmets ir cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta, pret kuru tieši vērsts nodarījumus un līdz ar to tiek apdraudēts NN objekts. Par NN priekšmetu var būt runa tikai tajos gadījumos, kad kaitējuma nodarīšana nodarījuma objektam ir tieši saistīta ar iedarbību uz NN objektā ietilpstošu materiālās pasaules priekšmetu. NN priekšmets var būt un var arī nebūt uzrādīts konkrētā krimināltiesiskā normā.
NN priekšmetu nedrīkst sajaukt ar rīkiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību NN tiek izdarīts. NN rīki (šaujamierocis) un līdzekļi (nauda kā kukulis) nekādi nav saistāmi ar intereses saturu, kuru apdraud NN. Ar tiem notiek vienīgi iedarbība uz nodarījuma priekšmetu vai cietušo, vai citādi tiek kaitēts likumīgai interesei.
Ir trīs NN veidi atkarībā no apdraudēto interešu apjoma:
a) vispārējais - visu to interešu kopums, ko aizsargā KL;
b) grupas - tādas pašas vai vienveidīgas intereses, kuras apdraud kāds NN. Grupas objekts dod iespēju
klasificēt krimināltiesiskās normas pēc apdraudēto interešu satura un savstarpējās saistības. KL sevišķajā daļā
NN, kas apdraud tādas paša-; vai vienveidīgas intereses, apvienoti atsevišķās nodaļās.

Autora komentārsAtvērt
Atlants