Cilvēka prātu jau izsenis nodarbināja jautājums: “Kā piepildīt savas neierobežotās vēlmes ar sev pieejamiem ierobežotajiem resursiem?” Gāja laiks un barteru nomainīja nauda. Cilvēks saprata: jo vairāk naudas viņam būs, jo vairāk vēlmju viņš spēs apmierināt. Bet kā tikt pie “lielās naudas”? Vajadzēja kaut ko pārdot vai izdarīt kādu pakalpojumu, tāpēc radās māksla pārdot(-ies), ko mēdz dēvēt par menedžmentu.
Senie grieķi bija pamanījuši, ka pārdot iespējams gandrīz visu, bet kāpēc jātērē spēki strādājot un kaut ko radot, ja pārdot var arī tādas lietas, kā, piem., gaiss. Protams, neviens saprātīgs cilvēks nevēlējās maksāt par to, kas viņam jau ir neatkarīgi no kāda cita, taču varasvīri bija paredzējuši arī šādu iespēju. Ja likums noteica, ka par gaisu jāmaksā nodoklis, tad parastam iedzīvotājam neatlika nekas cits kā vienīgi maksāt ragā.…
