Cilvēks dzīvo priekšmetu un parādību pasaulē, ko sabiedrība savā attīstības gaitā aizvien uzkrāj un paplašina. Visus šos priekšmetus sabiedrība vērtē vai nu pozitīvi, vai negatīvi. Cilvēks šos priekšmetus un parādības apgūst, ar tiem saskaroties. Tai pašā laikā audzināšanas rezultātā cilvēks apgūst šo priekšmetu un parādību sabiedrisko vērtējumu. Tādēļ visi cilvēka sakaru ar ārpasauli subjektīvie vērtējumi gūst sabiedrisku “nokrāsu” (“labs uzvalks”, “skaista mašīna”, “mīļa pilsēta”, “cēla rīcība”). Tātad cilvēkam ir ne tikai vesela zināšanu sistēma par apkārtējo pasauli, bet arī izveidojušos sakaru ar šo pasauli subjektīva vērtēšanas sistēma. Psiholoģijā cilvēka subjektīvo pasaules vērtēšanas sistēmu sauc par jūtām. Jūtu priekšmets var būt jebkura lieta vai parādība.
Piemēram, ja cilvēks mīl klasisko mūziku, tad tā šajā gadījumā arī ir cilvēka jūtu priekšmets.
Tajos gadījumos, kad cilvēks tieši tiekas ar jūtu priekšmetu, viņā aktualizējas sakaru ar šo priekšmetu subjektīvais vērtējums, t.i., notiek jutu pārdzīvošanas process. Sakaru jūtu priekšmetu subjektīvo vērtējumu aktualizācijas procesu sauc par emocijām.…
