Ilgstoši zinātniski pētījumi daudzās pasaules valstīs ir pierādījuši, ka brīvie radikāļi ir molekulas, kuras pastāv ļoti īsu laiku –dažas sekundes daļas. Ķēdes reakcijas nav bezgalīgas, diviem brīviem radikāļiem sastopoties rodas neaktīvs produkts.
Cilvēka organismā iekšēji stingri regulētajās bioķīmiskajās norisēs notiek enerģijas atbrīvošana un pārnešana , tādejādi veidojas brīvie radikāļi-nestabilas un sevišķi aktīvas molekulas ar nepilnu elektronu pāri un piedalās normālā šūnu darbībā, taču to īpašās aktivitātes dēļ to daudzumam jābūt ļoti stingrās noteiktās robežās .
Cilvēka organismā pastāv speciāla antioksidantu sistēma – enzīmi vai neenzimātiskas dabas vielas, lai brīvo radikāļu daudzumu kontrolētu.
Ikdienā optimizējam emocionāla stresa bioķīmiskos komponentus darbā, sudijās, arī iti individuāli cēloņi kā reaģenti veselības traucējumiem, bez tam organismas nespēja pieveikt apkārtējās vides nelabvēlīgo faktoru-brīvo radikāļu radītos šūnu bojājumus, vai tā saukto savienojumu.
Esogēniskas vielas un nelabvēlīgie vides faktori, kas nosaka ātri reaģējošo savienojumu rašanos organismā ir sekojoši-
radioaktīvais starojums;
atmosfēras ozons;
slāpekļa oksīds;
tehniskie šķīdinātāji;
smēķēšana;
citostatiskas vielas;
aflatoksīni;
pesticīdi;
dioksīdi un furāni;
daži medikamenti.…
