„Kā dzīvot?” – tas ir galvenais jautājums Epikūra ētikā. Nav iespējams dzīvot patīkami, nedzīvojot saprātīgi un taisnīgi. Cilvēkam jābūt saskaņā ar sevi - gan ķermenis, gan domas, gan dvēsele jātur tīrībā. Ir jāatturas no baudām, pēc kurām varētu sekot ciešanas, kas ir stiprākas par iegūto apmierinājumu, jo Epikūrs saka, ka „bauda kā augstākais mērķis ir neciest sāpes ķermenī un nejust satraukumu dvēselē”1. Prātam ir jābūt skaidram un jāspēj izvērtēt, vai piedāvātā bauda tam sniegs labumu un ir tā vērta, vai arī radīs īslaicīgu apmierinājumu ar pēc tam sekojošām negācijām, kas ietekmēs gan prāta, gan dvēseles, gan ķermeņa veselību.…
