Grieķu ģimenē vara piederēja vai nu tēvam vai vīram un mantojums tika sadalīts starp dēliem, un tikai tādā gadījumā meita saņēma mantojumu, ja nebija dēlu. Sākot ar 6.gs.p.m.ē, parādījās testamenti, kā rezultātā parādījās nosacījums, ka tēvs nedrīkst atstāt meitas bez pūra, bet dēlus bez īpašuma. Sievietes tika uzskatītas par nepastāvīgām būtnēm, un viņām nebija politisku tiesību.
Meitas vīru parasti izvēlējās tēvs. Laulības bija darījums – tēvs liecinieku klātbūtnē slēdza laulības līgumu ar nākamo znotu par meitas un viņas pūra nodošanu vīram. No tēva pakļautības sievietes nonāca vīra aizbildniecībā. Visbiežāk starp sievu un vīru bija liela vecuma starpība: meitenes pie vīra tika izdotas vidēji 15 gadu vecumā (daudzos gadījumos pat 13 gadu vecumā), bet vīrieši precējās apmēram 30 gadu vecumā. Kad tie bija sasnieguši personības briedumu un varēja pilnvērtīgi uzņemties rūpes par ģimeni. Tas ka vīrs parasti bija vecāks par sievu, precības parasti veicināja viņa autoritāti. …
