1. Dzejolī valda nemiers un pārdzīvojuma motīvs. Autors apspēlē savas izjūtas pret sev tuviem cilvēkiem, tādā veidā atklādams daļu sava rakstura – tiek atklāta līdzjūtība un izmisums, „Un tu nezini, kā lai palīdz”.
2. Liriskais „Es” ir izmisumā. Viņš bēdājās par savu dzīves biedru neveiksmēm un kļūdām. Dzejoļa laikā liriskā „Es” attieksme pret savu nostāju nemainās.
3. Dzejolim nav ne pantu, ne atskaņu. Nav arī īsta nosaukuma, kas dzejoli pakļautu kādai konkrētai idejai. Visas rindiņas savā starpā saistītas.…
