Ar tiesību būtības izzināšanu nodarbojas vairākas zinātnes piemēram tiesību teorija, tiesību socioloģija, tiesību filozofija u.c.[3;6]
Pastāv ļoti daudzas un dažādas tiesību definīcijas. Viena no tām ir, ka tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā mēdz saukt par fenomenu.[1;262] Liela daļa juristu par tiesībām atzīst to morālo normu kopumu, ko atzīst visas tautas pārliecība, kuras ir nepieciešamas un piespiedu kārtā izpildāmas.[3;8] Tiesību jēdziens un uzskati par to gadiem ejot ir ļoti mainījušies. Piemēram, filozofs Žans Žaks Ruso uzskatīja, ka tiesības ir vispārēja griba, savukārt sengrieķu zinātnieks un filozofs Aristotelis, ka tā ir politiska taisnība. Savu tiesību definīciju arī ir izteicis vācu filozofs Kants un viņš uzskata, ka tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīga brīvības likuma pamata. [1;261] Arī mūsdienās vairāki zināmi cilvēki ir izteikuši pēc sava rakstura uzskatus par tiesību būtību. Krievijas akadēmiķis Nersesjancs uzskata, ka tā ir brīvības esamības forma , savukārt Livšics uzskata, ka tā ir normatīvi nostiprināta un realizēta taisnība. [1;262]
Tiesības ir cēlušās tikai tādēļ, ka cilvēks ir apzinājies, ka viņam ir dabiskās vajadzības, ir tiesības uz ideju, taisnīgumu un brīvību.…
