Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 1.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 2.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 3.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 4.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 5.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 6.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 7.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 8.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 9.
  • Referāts 'Šizofrēnijas vēsture', 10.
Darba fragmentsAizvērt

4. Iedzimtība un tās pētījumi
Pauls Mēls bija klīniskais psihologs, kurš 1962. gadā izdomāja pētījumu par šizofrēnijas ģenētisko mantošanu ģimenē. Viņš izveidoja šo pētījumu, lai varētu rast iespēju no teikt cilvēku, kurš varētu būt šizofrēnijas slimnieks kaut kad nākotnē. Un viņš to izdarīja atrodot personu, kurai ir identisks dvīnis ar šizofrēniju. Viņš pētīja ģimenes, kurās kāds ģimenes loceklis ir slims ar šizofrēniju un saprata, ka, jo radnieciski tuvāki ir šim slimniekam, jo lielāka iespēja ir būt diognozētam arī ar šizofrēniju. Kā arī vēlāk tika konstatēts, ka šie tuvinieki var būt slimi ar citiem traucējumiem, piemēram, šizotipiskie personības traucējumi.

4.1. Dvīņu pētījumi
‘’Veicot pētījumus ar dvīņiem tika konstatēts, ka identiskajiem dvīņiem ir gandrīz 100% iespēja abiem būt slimiem ar šizofrēniju, ja viens no dvīņiem ir konstatēts ar šo slimību, jo identiskie dvīņi ir monozigotiski, tas nozīmē, ka viņi ir pilnībā vienādi. Bet dizigotiskiem dvīņiem ir mazāka iespēja abiem būt konstatētiem ar šizofrēniju. Tomēr var būt izņēmumi, jo viss ir atkarīgs arī no tā kāda ir apkārtējā apstākļi, kurā dvīņi atrodas – vai tā ir labvēlīga šizofrēnijas attīstībai vai nav.’’ [2]

Autora komentārsAtvērt
Atlants