Brīvi peldošie valūtas kursi neseko pirktspējas paritātes principu spēkam īstermiņā. Peldošās likmes nosaka, lai nodzēstu valūtas maiņas tirgu katru dienu. Naudas pieprasījums un piedāvājums pieaug no abiem, no transakcijām, no tekošo maksājuma konta bilances – starptautiskās preču un pakalpojumu tirdzniecības, un no transakcijām no kapitāla maksājuma bilances – starptautisko aktīvu transakcijas .
Regulējami peldošais valūtas kurss izveidojies, jo brīvi peldošais valūtas kurss ir ar noteiktu riska pakāpi. Centrālās bankas, lai pasargātu un noturētu kontroli pār nacionālās valūtas kursu, bieži vien atsakās no brīvi peldošā valūtas kursa un piekopj regulējamo peldēšanas valūtas kursu. Tas paredz, ka centrālā banka, vadoties pēc noteiktiem tautsaimniecības attīstības kritērijiem, iespaido nacionālās valūtas kursu ar dažādiem valūtas kursa regulēšanas instrumentiem. Šāda regulēšana gan izpaužas kā netieša. Regulēšana iespaido pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, tomēr peldēšanas princips saglabājas, jo centrālā banka iedarbojas uz valūtas peldēšanu ar visām tās rīcībā esošajām svirām. Piemēram, valūtas intervenci un dažādu procentu likmju manipulēšanu. Šāda regulēšana pievelk vai atgrūž valūtu no konkrētās valsts, kā arī samēro pieprasījumu un piedāvājumu . Līdzīgi skaidro arī angļu valodā rakstošie ekonomisti .
…
