• Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde

     

    Konspekts3 Tiesības

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 1.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 2.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 3.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 4.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 5.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 6.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 7.
  • Konspekts 'Tiesības un tiesību zinātne. Jēdziens un būtība. Likumu izstrāde', 8.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Likumdošanas iniciatīvas ( subjekti un procedūra)    3
2.  Likumu izstrādes procedūra    4
3.  Likumu autori un aktu sagatavošanas tehnika    5
4.  Likumu stāšanās spēkā    6
5.  Likumu izstrādes principi    7
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību jaunrades pirmā stadija ir sagatavošana, kas iesākas ar iniciatīvu – tiek pieņemts lēmums par kāda normatīvā akta izstrādāšanas nepieciešamību.
Tiešie iniciatori ( personas vai institūcijas, kas pieņem šādu lēmumu ) var atšķirties atkarībā no paredzamā normatīvā akta veida ( likums, valdības lēmums, pašvaldības lēmums)
Satversmes un jaunu likumu sagatavošanas iniciatīva parasti nāk no valdības, vēlēšanās uzvarējušām partijām vai atsevišķiem politiķiem. Turpretī iniciatīva sagatavot pašvaldības lēmumu visbiežāk nāk no pilsētu domju vai pagastu padomju deputātiem vai pašvaldību izpildinstitūcijām.
Faktiski tiešo iniciatoru lomā parādās tikai tie subjekti, kuriem ir likumīgas tiesības iesniegt normatīvā akta projektu. Dažkārt sastopami gadījumi, kad iniciatīva tiek izteikta mutiski – kā mutisks uzdevums kādai personai vai institūcijai. 1
Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī Satversmē paredzētos un gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants