Nakts. Maza lauku apmetne. Visapkārt klusus, tikai kādā nomaļā lauku kūtiņā deg blāva gaisma. Kūtiņas vidū ir silīte, tajā ,drānā ietīts, guļ mazulis. Pāri silītei pārliekusies stāv slaida sieviete gaišās drānās. Tai blakus stāv stalts vīrietis, kas tur rokās eļļas lampiņu.
Pie kūtiņas stāv trīs ganu zēni.
PIRMAIS GANS: Vai šī ir tā vieta, par kuru mums vēstīja eņģelis?
OTRAIS GANS: Esam nākuši vairākas stundas un šī ir vienīgā kūtiņa šajā apkārtnē.
TREŠAIS GANS: Eņģelis norādīja, ka virs kūtiņas debesīs degs spoža zvaigzne, tur jau tā ir- spožākā un skaidrākā zvaigzne kādu vien esmu redzējis!
Trešais gans paceļ roku pret debesīm, norādot uz zvaigzni.
Pie kūtiņas parādās Eņģelis.
EŅĢELIS: Un tagad, kad esat redzējuši Mīlestību dzimstam mazā lauku kūtiņā, tagad, kad esat redzējuši to atmirdzam spožākajā debesu zvaigznē, tagad ejiet un stāstiet to visiem, ko sastapsiet savā ceļā, un nenosodiet tos, kas jums neticēs...
…
