Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 1.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 2.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 3.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 4.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 5.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 6.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 7.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 8.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 9.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 10.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 11.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 12.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 13.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 14.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 15.
  • Referāts 'Smago metālu piesārņojums', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Antropogēnā piesārņojuma intensitātes pieauguma apstākļos aizvien lielāka nozīme ir atmosfēras piesārņojumam ar smagajiem metāliem. Galvenie piesārņojuma avoti:
1) rūdu ieguve un pārstrāde;
2) metalurģiskā rūpniecība;
3) auto satiksme;
4) enerģētika;
5) atkritumu sadedzināšana
Enerģētika un iekšdedzes dzinēju tipa transportlīdzekļi ir vieni no galvenajiem tā saukto smago metālu (dzīvsudrabs, kadmijs, svins, hroms u.c.) emisijas avotiem ne vien gaisā, bet arī ūdenī un augsnē. Dažādu smago metālu emisijas apjoms katrā no šo piesārņotāju grupām ir atšķirīgs, piemēram, Latvijas apstākļos galvenais avots piesārņojumam ar svinu ir autotransports, bet ar kadmiju- ogļu sadedzināšana. Vides piesārņojumu ar smagajiem metāliem vispirms raksturo tas, ka īpaši augsta ir dabiskās un antropogēnās emisijas apjomu attiecība. Stipri piesārņotos apvidos metālu antropogēnā iesaistīšana to aprites ģeoķīmiskajos ciklos (izņemot dzīvsudrabu) ievērojami pārsniedz to dabiskās emisijas apjomus, kā tas redzams, aplūkojot svina un dzīvsudraba ģeoķīmiskos ciklus.
Smagie metāli dabā parasti ir sastopami ļoti izkliedētā, "atšķaidītā" veidā, tā sauktajā fona koncentrācijā. Taču saimnieciskās darbības rezultātā šis dabīgais fons lokāli bieži vien tiek ievērojami pārsniegts, to normālā aprite dabā tiek izjaukta, izraisot vidē negatīvus ilglaicīgus efektus.
Tā dzīvsudraba (Hg) paaugstinātas koncentrācijas izraisa manu orgānu (redzes, dzirdes) darbības un arī kustību koordinācijas traucējumus. Pēc ASV zinātnieku datiem dzīvsudraba daudzums, kas mūsdienās nonāk apkārtējā vidē, pēdējo 100 gadu laikā ir simtkāršojies.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants