Mans priekšlikums tiesisko attiecību noregulēšanai

Lai gan ikviena valdes locekļa tiesiskās attiecības ar sabiedrību tiek nodibinātas uz pilnvarojuma līguma pamata, ņemot vērā līgumu slēgšanas brīvību, sabiedrība tiesiskās attiecības ar tās valdes locekli var noregulēt arī uz cita civiltiesiska līguma pamata, tajā skaitā atbilstoši Darba likumam, noslēdzot darba līgumu. Strīdus gadījumā par noslēgtā līguma veidu atbilstoši Augstākās tiesas Senāta iedibinātajai praksei tiks ņemta vērā pušu paustā griba un vērtēti līgumā iekļautie noteikumi, un, ja sabiedrība ar valdes locekli būs vienojusies par tādiem noteikumiem, kas raksturīgi darba tiesiskajām attiecībām, kā, piemēram, atvaļinājuma piešķiršana, līgums var tikt atzīts arī par darba līgumu.
Šajā sakarā uzskatu, ka darba likuma 44.panta 3 daļas noteikumus nevajadzēja izslēgt. Jo, apkopojot iepriekš minēto, nonāku pie secinājuma, ka ar valdes locekļiem darba līgumi nav obligāti slēdzami. Bet, ja valdes loceklis ir darba attiecībās (konkrētajā tiesiskajā situācijā valdes loceklis ieņem arī ārsta amatu), kuram ir noteikts darba laiks, pakļaušanās darba devēja rīkojumiem, regulāra darba samaksa u.c. pazīmes, kas liecina par darba attiecībām, tad, protams, šajā gadījumā ir jāslēdz darba līgums par ārsta darbu. Vai arī konkrētajā gadījumā var tikt noslēgts viens darba līgums, norādot papilddarbu – valdes loceklis. Respektīvi, pie viena darba devēja nedrīkst būt divi darba līgumi. Konkrētajā gadījumā, visdrīzāk, būtu slēdzams darba līgums par ārsta darbu, ar papildpienākumu – valdes locekļa amatā.
…