Bieži vien pieaugušie uzzinot, par vienaudžu vardarbību, kas ir vērsta pret viņu bērnu, grib iet un nokārtot visu bērna vietā, bet svarīgi ir runāt ar bērnu un kopā izstrādāt rīcības plānu, vai vismaz gūt bērna atbalstu iešanai uz skolu, lai bērns, jaunietis var sagatavoties, nekādā gadījumā nedrīkstētu nostumt bērnu malā no šīs situācijas, jo tas viņam var radīt vēl lielāku nepārliecinātību un nedrošību.
Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente Ilze Damberga uzsvēra, ka ļoti svarīgi strādāt ar bērniem, kas ir agresori, un palīdzēt viņiem veidot pozitīvus izturēšanās modeļus, jo pētījumi liecina, ka šādi bērni biežāk nonāk atkarību varā vai konfliktē ar likumu. Svarīgi vecākiem ir ieklausīties bērnā un pamanīt vardarbību, jo bērni nelabprāt stāsta par pāridarījumiem, viņiem ir kauns un bailes, tāpēc par pāridarījumiem nereti liecina somatiskas pazīmes, piemēram, vēdersāpes, mēdz arī pasliktināties sekmes. Vecāku un skolas sadarbība ir ļoti svarīga konfliktsituāciju risināšanā. Vecāki parasti kaunas un vaino sevi, ja agresors izrādās pašu bērns, tomēr jāatceras, ka arī no četrus gadus veca bērna varam prasīt atbildību par savu rīcību.
Tiek apkopotie viedokļi, ko darīt vecākiem, skolai un politiķiem, lai mazinātu vienaudžu neiecietību un vardarbību skolās.
…
