ID893224

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Saīsinājumi	4
	Ievads	5
1	Individuālais komersants	7
1.1.	Individuālā komersanta reģistrācija	7
1.2.	Rīcība pēc reģistrācijas	11
1.3.	Individuālā komersanta tiesības un pienākumi	12
1.4.	Individuālā komersanta priekšrocības un trūkumi	13
2.	Personālsabiedrības	13
2.1.	Personālsabiedrības priekšrocības un trūkumi	14
2.2.	Pilnsabiedrība	14
2.2.1.	Pilnsabiedrības reģistrācija	14
2.2.2.	Rīcība pēc reģistrācijas	16
2.2.3.	Pilnsabiedrības biedru savstarpējas attiecības	16
2.2.4.	Pilnsabiedrības izbeigšana, likvidācija	17
2.3.	Komanditsabiedrība	19
2.3.1.	Komandītsabiedrības reģistrācija	18
2.3.2.	Komandītsabiedrības biedru savstarpējas attiecības	19
3.	Kapitālsabiedrības	20
3.1.	Kapitālsabiedrības dibināšana	20
3.2.	Kapitālsabiedrības pamatkapitāls	23
3.3.	Kapitālsabiedrības izbeigšana un likvidācija	25
3.4.	Kapitālsabiedrības priekšrocības un trūkumi	26
3.5.	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)	27
3.5.1.	SIA pamatkapitāls	27
3.5.2.	SIA pārvalde	27
3.5.2.1.	SIA dalībnieku sapulce	28
3.5.2.2.	SIA valde	28
3.6.	Akciju sabiedrība (a/s)	29
3.6.1.	A/s pamatkapitāls	29
3.6.2.	A/s organizatoriskā struktūra	31
	Secinājumi	34
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	40

Darba fragmentsAizvērt

2002.gada 1. janvārī stājās spēkā likums, kurš pašreizējā momentā reglamentē komercdarbību Latvijā – “Komerclikums”. Šis likums bija izstrādāts ar mērķi izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi valstī, un tas bija nepieciešams vairāku iemeslu dēļ:
1) Latvijas virzīšanās uz ES un likumdošanas saskaņošana ar ES direktīvām;
2) uzņēmējdarbības formas Latvijā ir pārāk sadrumstalotas;
3) esošie likumi ir nepilnīgi, nepārskatāmi un izraisa strīdus;
4) pašreizējie likumi nepietiekami aizsargā trešo personu intereses, kas kaitē normālai uzņēmējdarbībai.
Kopā ar KL 2002.gadā stājās spēkā 5 komercdarbības formas: individuālais komersants, pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība.
Fiziskām un juridiskām personām, valstij un pašvaldībām ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības formas, kas nav pretrunā ar likumu. Komercdarbības formas izvēle ir viens no sarežģītākiem jautājumiem, kas komersantam jārisina, veidojot jaunu uzņēmumu. Pamatojoties uz šo atziņu, kursa darba mērķis ir izpētīt komersantu veidus, ar to reģistrāciju saistītos visparējus un speciālus jautājumus, rīcību pēc reģistrācijas, katra komersanta veida dalībnieku tiesības un pienākumus un citus kritērijus, kas izšķir vienu komersantu veidu no otra atbilstoši LR “Komerclikumam” un citiem likumiem, kas reglamentē komersantu darbību.

Lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu izvirzīto kursa darbā mērķi, ir izstrādāti sekojošie uzdevumi:
1. Aplūkot juridiskajā literatūrā, likumos un noteikumos prasības, kas attiecas uz katru komersantu veidu;
2. Analizēt un apkopot visparējus un speciālus kritērijus, kas attiecas uz katru komersanta veidu.

Mērķa sasniegšanai ir izveidota noteiktā nodaļu un apakšnodaļu secība, kas aplūko katra komersanta veidu sākot ar to reģistrācijas jautājumiem līdz tas izbeigšanai un likvidācijai. To attaisno katras nodaļas un apakšnodaļas nosaukumi.
Individuālais komersants ir fiziskā persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā1. Latvijā par IK var kļūt tikai tā fiziskā persona, kurai ir Latvijas pilsonība vai pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Pretējā gadījumā persona nevar pretendēt uz reģistrāciju komercreģistrā kā IK.
Viena fiziskā persona nevar vienlaikus būt gan komercreģistrā ierakstīts individuālais komersants, gan uzņēmumu reģistrā reģistrēts individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks.…

Autora komentārsAtvērt

Individuālais komersants, personālsabiedrības un kapitālsabiedrības