Ievads
Aizvēsture ir vissarežģītākais vēsturiskais laika posms, jo tas nav viennozīmīgi traktējams visā pasaulē. Šī vēstures daļa bieži balstās uz pieņēmumiem un cilvēka subjektīvajām izjūtām un lietu traktējumiem. Lai arī tas ir visgarākais vēstures posms, informācija par to ir vismazāk vai arī nav atrodama vispār.
Aizvēstures jēdziens un laiks
Kā jau ievadā minēts, aizvēsture ir vissarežģītākis laika posms cilvēces vēsturē. Tās vispārpieņemtais skaidrojums – laika posms konkrētā teritorijā no humanoīdu ierašanāš (rašanās) brīža līdz rakstības ieviešanai (izgudrošanai) šai teritorijā. It kā precīzs un skaidrs skaidrojums, bet tai pašā laikā arī ļto divdomīgs. Tas saistīts ar, faktu ka nav zināms precīzs laiks, kad radušies humanoīdi, kad radusies rakstība. To var noteikt (pieņemt) tikai aptuveni. Tātad pasaules aizvēsture ir apmēram no 3 milj.g.p.m.ē. līdz apmēram 4000 g.t.p.m.ē. Precīzi noteikt to nebūs iespējams nekad, jo diez vai ka kāds atradīs pirmo humanoīdu un, ja atradīs tad nebūs iespējams noteikt ka tas ir pirmais. Tieši tā pat ir ar rakstību, skaidrs vien tas, ka tā radusies Divupes apkārtnē, bet atrast pirmo rakstīto tekstu arī ir neiespējami.
Bet tā ir tikai pasaules aizvēsture, piemēram, Eiropā pieņemts uzskatīt, ka šī reģiona aizvēsture ir no miljonā g.p.m.ē. Līdz 1 g.t.p.m.ē., bet Latvijā tā vispār ir no 9 t.g.p.m.ē. Lidz 12. 13. gadsimtu mijas.
…
