Betons ir mākslīgā akmens celtniecības materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktām saistvielām (cements un citas vielas), ūdenim un pildvielām. Pastāv dažādu veidu betoni, kuri tiek iedalīti pēc piedevām, pēc izturības un citiem kritērijiem. Tiek uzskatīts, ka betons ir visplašāk pasaulē lietotais konstrukciju materiāls. Lai gan betons nav tik stiprs kā tērauds, tas tomēr ir visbiežāk lietotais inženiermateriāls; tam par iemeslu ir vairāki faktori: betonam piemīt teicama ūdensizturība; vieglums, ar kādu betona konstrukciju elementus var veidot, tiem var piešķirt vai tos var izgatavot ar visdažādāko formu, paveidiem un lieluma izmēriem; lētums un pieejamība prakstiski lielākoties visā pasaulē. Atkarībā no izmantotās saistvielas izšķir cementbetonu (to lieto visplašāk, parasti sauc vienkārši par betonu), ģipšbetonu, silikātbetonu (ar kaļķu saistvielu), asfaltbetonu, polimērbetonu u.c.un plaši izvērsās betonu izmantošana būvdarbos. …
