Baudas gūšana kļuva kā pašsaprotams dzīvesveids. Atšķirībā no 60.-70. Gadiem cilvēki tik izteikti vairs neatteicās no atbildības, necentās norobežoties no sabiedrības problēmām, bet sāka meklēt baudījumu ikdienas lietās, kā arī palīdzības sniegšanā citiem. Mūsdienās ikdienas cilvēkam liekas pašsaprotami gūt baudu un izvairīties no ciešanām. Cilvēki visu ir pakārtojuši šīm divām vajadzībām. Skolēni gūst izglītību, lai pēc tam atrastu labu darbu, un par nopelnīto naudu varētu sagādāt baudu sev un saviem tuvajiem cilvēkiem kā arī izvairīties no ciešanām ko sagādā slimības, bads un nabadzība. Tieši mūsdienās visvairāk tiek runāts par cilvēku vienlīdzību un labklājību. Par labāk attīstītām valstīm saucam tieši tās kur pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam tiek garantēta sociālā drošība, stabi ienākumi un labklājība. Tādejādi maksimāli novēršot ciešanu risku. Tātad pēc hedonistu domām nodrošinot arī baudu, jo pastāv viedoklis, ka ciešanu neesamība garantē baudu.…
