Eneroginformatīvais lauks
Lasot šo pasaku mani pārņem visai interesantas izjūtas. Man liekas, ka es esmu, gan tagadnē, gan pagātnē, pateicoties autora izcilajai mākai radīt šādu- laikā telpisku darbu. Tāpat no parastas ikdienas mēs tiekam ievesti īstā sapņu un burvju pasaulē, kas valda paralēli mūsējai varbūt arī dzīvē.
Ko māca šī pasaka?
Viena no pasakas mācībām ir tā, ka ne vienmēr labais iespaids par cilvēku ir īstenība un patiesība. Ikviens, kurš tautā ir ļoti izdaudzināts un slavēts, dzīvē varbūt ir patiess nelietis, pat ļaundaris.
Šī pasaka māca, ka cilvēki var laboties, iespējams, ka šeit tas notika pārdabiskā veidā, bet galvenais- tas taču notika. Lai kāds naids mums būtu pret citiem cilvēkiem, mums jāapzinās tas, ka ikviens var mainīties. Arī mēs varam kļūt labāki pat tikai izpalīdzot kādam nelaimē vai vienkārši esot jauki pret kādu pat tad, ja viņš nav mūsu draugs.
Ļoti pamanāma ir frāze “Ģimene vienmēr ir svarīgāka par darbu!” Diemžēl mūsdienās daudzi cilvēki to neapzinās. Tas ir visai skumji, ka cilvēki tikai strādā, visur dzirdams: “darbs, darbs, darbs”. Mums jākļūst par ģimenes cilvēkiem, jo darbs taču būs vienmēr, bet ģimene gan nē.
…
