Beidzot Orfejs nolēma nokāpt mirušo valstībā un lūgt tās pavēlnieku Aīdu atdot viņam Eiredīki.
Nonācis pie upes, aiz kuras atrodas Aīda valstība, viņš lūdza Haronu pārvest viņu pār upei. Tomēr Harons nav bijis ar mieru, tāpēc Orfejs sācis žēli dziedāt un spēlēt kitāru līdz Harons piekritis. Orfeju sadzirdēja arī dvēseles, kas devās pie Aīda un pats Aīds.
Aīdu tā aizkustināja Orfeja dziedājums, ka viņš zvērēja nepārkāpjamo dievu zvērestu, ka izpildīšot Orfeja lūgumu.
Izdzirdējis Orfeja lūgumu, Aīds nogrima domās un pēc brīža atbildēja: «Es tev atdošu Eiredīki, ved viņu atpakaļ saules gaismā. Bet, ejot pa apakšzemes valsti, tu nedrīksti skatīties atpakaļ, ja atskatīsies Eiredīke tevi atstās un uz visiem laikiem atgriezīs manā valstībā.» Un Orfejs piekrita.
…
