Rasa. Daudzos nodaļas dzejoļos minēta rasa – gan rotaļājoties, gan kā skumju izpausme. Tomēr Rainis to attēlojis kā īslaicīgu, pārejošu parādību.
Šajā nodaļā Raiņa dzejoļos virmo skumjas un nemiers (noprotams, ka dzeja radīta nospiestā dvēseles stāvoklī):
„Noslēgt ar pasauli mieru,
Kad krūtīs rok nemiers kā kurmis?
Kaisles un kārojošs gars,
Ilgas un sūrstoša sirds?”
Viņš nerunā ne par nākotni, ne tagadni, pārsvarā atceras pagātni un prāto pie sevis. Rainis dodas sevis meklējumos un vēlas atrast atbildes uz jautājumiem par savu būtību. Šī dzeja ir ar filozofisku noskaņu – apspriež jautājumus, uz kuriem nav iespējams pilnībā atbildēt.…
