Kipriāns
Kartāgas bīskaps Kipriāns (ap 200-258), kurš sarakstījis vairākus apoloģētiska satura darbus, dod pirmo sistemātisko Euharistijas liturģijas skaidrojumu. Euharistija viņam ir “svētdienas upuris” (diminica hostija). Priesteris dievkalpojumā reprezentē pašu Kristu, kuš ir mūsu Augstais Priesteris. Tā kā Kristus upuris ir Viņa ciešanas, tad Euharistija ir Kristus upura atkārtojums. Līdzīgi tam, kā Kristus ir nodevis sevi par cilvēci, tā arī Euharistiju upurē par Dieva tautu. Kristus, izlejot savas cilvēciskās būtības asinis, upurē arī pašu cilvēci Dievam. Analoģiski Euharistiskajā upurī ticīgie ieliek sevi Kristus rokās.
Nobeigums
Kopumā var norādīt, ka pirmajos gadsimtos Euharistijas jautājumā bija relatīvi nelielas pretrunas dažādu autoru darbos. To, ka ar Vakarēdiena baudīšanu ticīgais saņem Kristus miesu un Kristus asinis, visur pieņēma jau diezgan agri, bet Vakarēdiena elementu dēvēja par miesu un asinīm. Pat tur, kur elementus sauca par simboliem vai antitipiem, tomēr netika noliegta Kristus klātbūtnes realitātē Vakarēdienā.
Sākot ar 4.gs., valdošais bija viedoklis par Vakarēdiena elementu transformāciju, tomēr daži teologi joprojām aizstāvēja uzskatu, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna substance paliek nemainīgi.
…
