Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 1.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 2.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 3.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 4.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 5.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 6.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 7.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 8.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 9.
  • Referāts 'Profesionālās medicīnas ētika', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Kas ir ētika medicīnā?    3
  Ārstu ētikas pamatprincipi    3
  Personības autonomijas princips    4
  Nekaitēšanas princips    4
  Laba darīšanas jeb žēlsirdības princips    5
  Konfidencialitāte un privātums    5
  Taisnīguma princips    5
  Dubultefekta princips    6
  Ārsta un pacienta attiecības    7
  Ārsts, pacients un laiks    8
  AIDS un medicīnas ētikas pamati    8
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Plašā skatījumā ētika ir tā morālā pieeja, kas liek mums visu laiku novērot un novērtēt starpību starp to, kas notiek un to, kā tam būtu jānotiek. Ētika nav likumi. Ētika māca un vada mūs izlabot cilvēka dabīgās tieksmes, darīt lietas tikai sevis labā, pat ja tās kaitē otram. Ētika māca izvairīties un atteikties no dažāda veida kārdinājumiem. Ārstu profesijā tā nav viegla robeža, starp kuru mums ir visu laiku jālaipo. Ir daudz dažādu kārdinājumu - autoritātes spēka izmantošana; finansiālā un statusa ieguvuma kārdinājums; izmantot slimnieku regresējušā stāvoklī un apieties ar viņu bez respekta; izmantot slimnieku savām personīgām un seksuālām vajadzībām. Tie ir tikai daži piemēri. Pajautāsim sev, cik bieži mēs ikdienas darbā uz brīdi apstājamies un pavaicājam savai sirdsapziņai vai tas, ko patlaban darām, ir ētikas vadlīnijās, vai turpretīm rīkojamies tā, lai tās veicinātu mūsu pašu personīgos mērķus, vajadzības un labklājību; vai arī atzīstam, ka esam nespējīgi ko citu darīt, tādēļ izvēlamies ātrāko un vienkāršāko atrisinājumu īsā gājumā. Bieži vien neētiskās izdarības pat neparādās mūsu apziņas līmenī, jo esam tā pieraduši iet aplinkus ceļus, ka ētikas trūkums ir palicis par pieņemtu normu.
Ētikas pamatprincipi ir globāli, kaut arī katrā kultūrā un sabiedriskā sistēmā tie var būt nedaudz savādāki, pielāgoti tās īpatnējiem apstākļiem.
Galvenie globālie medicīnas ētikas principi ir:
1.Nedomāt pirmkārt tikai par paša vai savas grupas labklājību, bet arī par otra cilvēka vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, neizmantot otru paša vajadzībām.
2.Nedarīt pāri otram cilvēkam fiziskā, emocionālā vai morālā ziņā; tas ir, nesāpināt otru (fiziski vai garīgi) bez vajadzības, neiznīcināt kādu vai kaut ko bez nopietna un racionāla iemesla. Hipokrāta zvērestā ir teikts: "Es palīdzēšu katram slimam, pielietojot manas vislabākās spējas un nodomus, un saudzēšu viņus no katras ļaundarības un netaisnības. Es neiesaistīšos ārstēšanas veidos, kurus es nepārvaldu, bet atstāšu tos kāda cita ārsta ziņā. Es paturēšu visu konfidenciālu. Es neizmantošu slimnieku. Es neiesaistīšos seksuālās attiecībās ar viņu." …

Autora komentārsAtvērt
Atlants