Apoloniskais un dionīsiskais ir divas atšķirīgas mākslas, pasaules uztveres veidi, kas vienmēr iet līdzās, bet nekad nav kopā. Tās pastāvīgi nonāk konfliktā un tādējādi rada aizvien jaunus līdzekļus, lai pārspētu viena otru šajās cīņās. Tas redzams arī Eiripīda traģēdijā. Varoņi pārstāv abas šīs dievības un starp viņiem noris konflikts.
Apolonisko, mēra sajūtas un brīvības no neapdomātas rīcības, spēku pārstāv Pentejs. Agaves dēls, Kadma mazdēls, kurš iecelts par Tēbu valdnieku. Viņš akli nepakļaujas svešiniekam, kurš it kā uzdodoties par Dionīsu, jo uzskata, ka Dionīss miris reizē ar savu māti, sadegot liesmās. Pentejs saglabā savu „es” pat situācijā, kad visi dodas uz Dionīsa svinībām, viņi akli seko vīna dievam, nedomājot par sekām. Un šeit redzam, kā Pentejs, pārstāvot apolonisko, mēģina novērst šo situāciju un turēties pie normām. Viņš liek sagūstīt Dionīsu, lai gan neparedz, kādas sekas par to viņam draud. Neviens mirstīgais nevar stāties pretī dieviem.
…
